LV RU EN
 
 

 

 "Tu vienmēr atrod to, ko meklē, ja vien meklē to, ko gribi atrast. Pajautā sev: "Vai es tiešām meklēju? Vai tomēr es vēl tikai gribu atrast? Un tad sajūti atšķirību." Rita Ivanova

 

Atsauksmes par ceļojumiem

Larisa (par ceļojumu uz Indijas Dienvidiem, augusts 2017)
 Te jau tik daudz ir rakstīts par Indiju, ka es šoreiz gribu pateikt pāris vārdus par šo ceļojumu organizētāju Ritu. Un gribu teikt tikai vienu – mīļie, droši uzticiet Ritai savu ceļojumu un sevi! Rita ir jauka, atsaucīga, zinoša, ārkārtīgi pacietīga un iecietīga jauna dāma ar asu prātu un spēju ātri reaģēt visdažādākajās situācijās.

Ritas ceļojumi ir ļoti rūpīgi izplānoti, un viņa cītīgi seko, lai viss solītais arī tiktu izpildīts. Kas mani ļoti pārsteidza – pirms ceļojuma bija garasaruna Skype, kur visa ceļojuma norise tika izrunāta gandrīz pa stundām un tika smalki pieminēts katrs līdzi ņemamais sīkums, sākot no dokumentiem un beidzot ar apģērbu un medikamentiem. Sekojot šīm smalkajām norādēm, neapjuktu pat tāds ceļotājs, kas nekad nav spēris kāju ārpus mājas.

Nezinu, vai vēl kādam tā paveiksies, kā man – Rita „piederēja” man vienai veselas 2 nedēļas. Varēju jautāt un saņēmu atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem jebkurā diennakts stundā. Rita ir ārkārtīgi zinoša visās ar Indiju saistītajās reliģijās, dievībās, vēdās un kur tik vēl ne, patiešām pārsteidzoši!

Rita ir ļoti pieredzējusi ceļotāja, uz Indiju dodas vairākas reizes gadā nu jau 9 gadu garumā un varētu teikt, kaPuttaparti, piemēram, jau ir kļuvusi par viņas otrajām mājām, jo Ritu jau pazīst gan bodīšu tirgotāji, gan cilvēki uz ielas un arī gidi muzejos.

Katrā ziņā man šīs ceļojums uz tik tālu un eksotisku zemi sagādāja tikai pozitīvas emocijas, un par to vislielākā pateicība tieši Ritai.

Paldies, Ritiņ, vēlreiz par „manu Indiju”!

Larisa no Bauskas

‍ 
Dina, Rīga (par ceļojumu uz Indijas Dienvidiem, janvāris 2017)

Индия. Страна, которую надо увидеть своими глазами. Спасибо Риточке Ивановой за подаренную нам сказку---за отлично организованную поездку, всё было чётко, слажено, интересно. Мы тебя любим, спасибо!!!

‍‍Dinas fotogrāfijas no mūsu ceļojuma uz Indijas Dienvidiem (janvāris 2017) varat apskatīties te: https://www.facebook.com/dina.panjko/media_set?set=a.1459507510805696.1073741829.100002393838463&type=3&pnref=story

Zita Serdante, Kuldīga (par ceļojumu uz Indijas Dienvidiem 26.07. - 14.08.2016.)


 "Katram no mums ir dota tikai viena dzīve, tādēļ mēs nedrīkstam palaist garām iespēju redzēt šo brīnumaino pasauli, kurā dzīvojam.
Esmu dzirdējusi sakām, ka nevis mēs izvēlamies ceļojumu uz Indiju, bet gan Indija izvēlas mūs. Mūs, kas nemeklē 5* viesnīcas un 5x dienā netaisa selfijus pie viena un tā paša baseina viesnīcas teritorijā. Mūs, kas mācās saklausīt savu Indiju, sajust tās smaržu, garšu un redzēt tās košās krāsas.
    Nejauša vēstule Facebook mani saveda kopā ar Ritu no ceļojumu aģentūras "LAXMI DHAM INTERNATIONAL" (www.kaizen.lv) un pateicoties viņai es nokļuvu pilnīgi citā Indijā. Man bija iespēja vērot indiešu dzīvi, kultūru un seno arhitektūru. Visās varavīksnes krāsās redzēt dabas skaistumu, sadzīvot ar pērtiķiem un sikspārņiem. Man bija iespēja piedalīties ik rīta un ik vakara meditācijā templī Puttapartī (Satja Sai Babas ašramā).Sajust šo mieru un saprast, ka arī es protu izrauties no mūsu civilizācijas trakā skrējiena, ka arī es protu dzīvot bez steigas un lielā saskaņā ar sevi un apkārtni. Tagad agros rudens rītos Latvijā es skatos ārā pa logu uz sārtajām kļavu lapām, bet izjūtās un domās es esmu Puttapartī, sajūtu sauli un dzirdu badžanas.
    Esmu dzirdējusi cilvēkus sakām, ka Indijā ir netīrs... troksnis...Te uzbruks... apkrāps...brr... un ko tik vēl visu ne. It visur, kur es biju, es saskāros vienīgi ar cilvēku neizmērojamo laipnību un neizmērojamo viesmīlību. Mums katram ir sava Indija, kādu mēs to vēlamies redzēt, tādu Indija sevi mums sniegs.
   Mums jāiemācās atkal ticēt Ziemassvētku brīnumiem un pasakām, kas to ir aizmirsis, vienkārši sameklējiet Ritu un kopā ar viņu dodieties pretī brīnumiem uz Indiju."

Ināra (par ceļojumu uz Indijas Dienvidiem 26.07. - 14.08.2016.):

"Rita, es pateicos par brīnišķīgo ceļojumu un to, ka viss noritēja mierīgi un bez aizķeršanās. 

Biju šajā ceļojumā 19 dienas!!! Biju nobijusies gan ceļojuma ilguma, gan attāluma dēļ. Bet brīnišķīgi! Nekādu uztraukumu - par veselību, dzīvošanu, ēšanu. Viss mierīgi un harmoniski + burvīga daba, cilvēku viesmīlība, atvērtība un uzticēšanās. Tiešām pārsteigumu zeme.

Ieniru it kā citā pasaulē. Ja esam materiālisma, rutīnas un egoisma valgos - Indija ir labas zāles."

‍Ieva Putniņa - Mans ceļojums un iespaidi par INDIJU!

"Jau sen interesējos par Vēdām, lasīju Bhagavad-Gītu un citus rakstus par Indiju. Ļoti gribēju redzēt šo zemi. Un tā, nu šogad (2014) man tas izdevās. Esmu ļoti pateicīga Ritai Ivanovai par viņas uzņēmību, pacietību un vēlmi iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Indiju. Mīļš paldies!
Tas bija brīnišķīgs ceļojums ar ļoti daudziem interesantiem notikumiem. Man ļoti patika rīta un vakara lūgšanas Ašramā, ēdienu svētīšanas rituāls un ieviestā brīnišķīgā tradīcija, atstāt apavus ārpusē ieejot telpās. Tas likās kā tāds vajadzīgs cieņas un mīlestības apliecinājums pret to vietu, kur ierodies.
Jauki! Ēdiens bija ļoti daudzveidīgs un garšīgs. Tiešām, gatavots ar Mīlestību.
Ašrama ļoti spēcīgā Enerģija deva savu Mīlestību un pozitīvo ietekmi. Sajutu, ka no Satja Sai Baba bildēm nāk ļoti liela Mīlestība. Skatoties uz tām, sajūta bija fantastiska. Tagad bildes vairumā ir arī manās mājās, jo nevarēju atturēties no to iegādes. Priecājos, ka ceļojuma laikā, apmeklējot Džoti un visu reliģiju muzejus vairāk uzzināju par Svami – Šri Satja Sai Baba dzīvi un Viņa Misiju.
Biju arī pie Palmu lapu lasītāja un Vēdiskā Astrologa Bangalore. Man liels prieks, ka ir tādi Viedie cilvēki, kuri spēj uztvert informāciju no Dieva un sakopot šos manuskriptus uz palmu lapām. Es tur daudz ko interesantu uzzināju par sevi.
Un, kur tad vēl Piramīda ar saviem 640 Himalaju kristāliem un ļoti spēcīgo Enerģiju. Tā ir lieliska meditācijas vieta. Liekas, ka laiks ir apstājies, pilnīga harmonija un, ka vairs nekur nav jāsteidzas.
Apmeklēju arī Virupakša Templi Hampi ciemā. Var pat pabrīnīties par šo lielisko akmens grēdu salikumu un skaistām kolonām ar ornamentiem, kas vēl tik labi saglabājušās.
Protams, pabiju arī pie Vēlmju Koka. Kāpšana pa trepēm bija pamatīga, bet tas bija noderīgi un pat veselīgi. Un, cik skaists skats pavērās apkārt, kad tiku augšā. Puttaparti pilsēta kā uz delnas.
Trešdien, no rīta, pēc Daršana, braucām uz Lepakshi. Kur apmeklējām ļoti senu Templi. Dieva Šivas un Dievietes Parvati kāzu zāli un, es ceru, ka ieguvām Dievu svētību.
Un, cik veikli pārvietojas rikšas un pārējie transporta līdzekļi. Tur, Bangalore bija tāda sajūta, ka gūti būs tikt ārā no lieliem sastrēgumiem, bet viss sanāca superīgi labi. Tikai pasignalizē un brauc... . Tie, kas tuvāk kaut kur citur iespraucās un viss notiek. Lieliski! Un, neredzēju nevienu avāriju. Šo veiklo braukšanas un pārvietošanās stilu, man no jums, mīļie Indijas šoferīši, nu vajadzēs iemācīties.
Šis uzturēšanās laiks Puttaparti bija tik brīnišķīgs un jauks, ka es pat biju aizmirsusi par savu dzīvi Latvijā. Bija tāda sajūta, ka Ašramā ir manas īstās mājas. Skaistie Tempļi un ļoti daudz iespaidu, tas tagad ir kopā ar mani jau atrodoties Latvijā.
Nopirku arī vairākas grāmatas ar Sai Baba Mācību. Ar lielu interesi tās lasu un klausos Mantras. Man ļoti patīk vārdi „Mīli visus un kalpo visiem!” Par to tagad vairāk vajadzēs pastāstīt un parunāt Latvijā.
Es esmu ļoti pateicīga Dievam par šo brīnišķīgo ceļojumu un iespējām daudz ko skaistu redzēt! Jums, mani mīļie indieši, ir ļoti skaista daba, interesantas vietas, brīnišķīgi Tempļi un smaidoši, labestīgi cilvēki. Dzīvojiet, pildiet savu uzdevumu, priecājieties un esiet laimīgi!
Tikai atrodoties Indijā var sajust Augstāko Garīgo Mācību. Tagad saviem draugiem iesaku izbaudīt to un pašiem aizlidot uz Puttaparti. Padzīvot tur un izjust to Mīlestību, ko mums vēl, jo projām sniedz Satja Sai Baba. Mīļš paldies jums mīļie Puttaparti iedzīvotāji par viesmīlību un, lai jums visiem Sirdī ienāk prieks, Augstākā Mīlestība un veiksme! Uz tikšanos nākošgad!

2014.g.08. Ar cieņu - Mīlestībā! Ieva Putniņa no Latvijas."

Skaidrīte:

„Mans brauciens kopā ar Ritu un citiem ceļabiedriem š.g.(2011) jūlijā izvērtās par necerēti saistošu un piedzīvojumiem bagātu laika periodu. Tas  vienlaikus ietvēra sevī  lūgšanu un meditāciju praksi Sai Babas ašramā, fizisku relaksāciju un dziedināšanu, kā arī interesantas tikšanās ar Indijas cilvēkiem un ekskursijas uz dabas un vēstures objektiem. Visas iecerētās norises bija pārdomātas, lieliski organizētas  un saturiski stipri atšķīrās no citu tūrisma firmu organizētajiem pasākumiem, kuros man nācies piedalīties. Rita prot saliedēt kolektīvu un uzturēt tajā draudzīgu, līksmu kopā sadzīvošanas gaisotni.  Viņa kā pieredzes bagāts Gaismas kalpotājs spēj atbildēt gandrīz uz jebkuru garīga rakstura jautājumu, tādējādi kļūstot par labu skolotāju  un padomdevēju šaubu un pretrunu māktajiem ceļabiedriem. Visas mūsu sadzīviskās vēlmes no Ritas puses tika respektētas un risināta ar gaišu vieglumu, tādējādi vēl vairāk radot patiesas garīgas brīvības atmosfēru. 
 Man - dzīves skrējiena nogurdinātam cilvēkam - šis ceļojums bija īsta liktens dāvana, jo tika kvalitatīvi "pabarota" gan dvēsele, gan, prāts, gan ķermenis. 

Liels un sirsnīgs paldies Tev, Rita!”

 

Iveta:

 "Mums nekad netiek dāvāti sapņi, bez iespējām tos piepildīt", nezinu autoru šīm rindām, bet tas vislabāk attaino manu nokļūšanu pie Sai Babas. Beznosacījumu mīlestība, pazemība, cilvēku daudzveidība un vienlaicīgi vienotība - sajūtas, ko līdz šim tā īsti nebiju sapratusi un izjutusi. Atrodoties Ašramā patiešām elpoju mīlestību, domāju par mīlestību un dziedinājos ar mīlestību, kas pavadīja mani visu tik īso ceļojuma laiku. "                                                         


Daina:

            „Vakardiena - vēsture. Rītdiena - noslēpums. Šodiena - dāvana. Tad, lūk, tieši šodienu ir iespējams izbaudīt tādā pasākumā kā brauciens pie Sai Babas. Tas ir kā klusums pirms vētras. Iespēja ieklausīties sevī, sakārtot un apturēt neprātīgi auļojošās domas un atbildēt uz daudziem kāpēc. Tas ir labs sākums... sevis mobilizēšanai, sakārtošanai, attīrīšanai, prioritāšu apzināšanai utt., kas nu kuram svarīgi. Tā ir vēl viena iespēja, kas tiek dota katram, kurš ir garīgās attīstības meklējumos, iepazīt un izprast sev vistuvāko... pašam sevi. Šis ceļojums bija mans labākais atvaļinājums un reizē arī bagātīgākais sevis izzināšanas ceļš.”


Jūlija:

„Эта поездка помогла мне многое понять, дала возможность учиться. Теперь, оглядываясь назад,понимаю, что это было похоже на путешествие домой... Путешествие на волшебную землю, где исполняются твои желания. Как будто бы душа знает - да, это место похоже на мой дом. Я поняла, что Бог любит всех и все равны перед ним. Бедняк так же любим Богом как и духовный человек, потому что всё вокруг едино. Всё является творцвм. Раньше я и так это понимала, но только головой. Но после того, как один человек встал и громко произнёс I AM GOD! я поняла сердцем.”


Ineta:

            „Braucu uz Indiju neko nezinot par Satja Sai Babu. Šī vēsts, ka jābrauc, atnāca pati. Mani fascinēja atmosfēra, kas valdīja ašrama teritorijā – šķiet, ka gaiss tur virmo savādāk nekā citur. Vienmēr nāk prātā Ritas salīdzinājums ar oāzi un kukainīšiem, kuri dodas pēc nektāra. Tā arī bija ar mani – es tur atradu dievišķo nektāru – mīlestību, paļāvību Dievam, Visvarenajam. Mans prāts vienmēr kaut ko domā, urķējas, plāno, uztraucas, bet tur es sapratu, ka nav vērts ,,plosīties”..., ir jāļaujas, jo Dievs mūs mīl.”


Jana:

„Pie Sai Babas braucu pēc mīlestības, to arī tur atradu.”

           

Inta Ozoliņa: (Intas atmiņas par ceļojumu var izlasīt sadaļā „Raksti par braucieniem”)

„Braucienu var iedalīt 3 daļās.... Austrumu, svešas kultūras eksotika, arhitektūra, dienvidu klimats, tad kāda es pati esmu, kā māku tādās reizēs komunicēties un kādā līmenī ir pārējā komanda, jo atklājas visi plusi un mīnusi un jāprot to visu ar mīlestību pieņemt, kā to dara Svami. Viņš arī ir mans garīgais skolotājs, kurš ir tieši tāds pats kā agrāk cilvēkiem Kristus. Esmu maz ceļojusi, bet tieši Svami dēļ devos tik tālu un visu viņa mācību un darbošanos var saprast, tikai esot šajā vidē. Oktobrī ir ļoti visdažādākās iespējas uz ,,atklājumiem,, un aktivitātēm, un katru dienu varu būt priecīga par tur iegūto, kas mani stiprinās un atbalstīs, kamēr es vien dzīvošu.”

           

Rita:

            „Kādā grāmatā izlasīju, ka daudzi cilvēki „...tik ļoti iegrimst garīgo evolūciju ietekmējošo kosmisko likumu studēšanā, aizmirstot, ka likumu zināšana vien automātiski neveicinās viņu garīgo progresu. Tie atgādina vīru, kas tik ļoti iegrimis ceļa kartes pētīšanā, ka nekad neiznāk ceļot.” Brauciens uz Indiju, Sai Babas ašramu ir reize, kad tomēr iznāk arī ceļot, ceļot pašam uz sevi... „


Oļegs Demidovs (www.sirius-centrs.lv):

„Esmu bijis Indijā pie Sai Babas un pie Ammas jau vairākas reizes. Un tad, kad kāds man jautā – „priekš kam ir jābrauc uz Indiju pie Sai Babas, Ammas vai uz citu svētvietu?” tad man ir grūti atrast vārdus, lai to paskaidrotu. Citi grib dzirdēt kaut ko racionālu un praktisku, citi grib dzirdēt zinātnisku pamatojumu tiem brīnumiem, kas notiek ar tiem, kas brauc uz turieni. Tas ir vajadzīgs prātam, jo prāts nevar dzīvot bez racionāliem un zinātniskiem skaidrojumiem... Mans prāts nevar atrast labāku formulējumu nekā „garīgā alķīmija”, lai apzīmētu procesus, kas notiek esot kādā no Indijas svētvietām, pie kāda no Avatāriem. Nekāda racionāla zinātne nav pat pietuvojusies tam, lai saprastu, kas ir garīgā alķīmija. Nekāda zinātne nav pat tuvu tam, lai paskaidrotu, kā darbojās gribasspēks, kā darbojās mīlestības enerģija, kas ir iekšējais miers un harmonija... Tad, kad cilvēks ar gribu un nodomu atbrauc enerģētiski stiprajā vietā, pietuvojas jaudīgam Radītāja mīlestības enerģijas avotam, tad viņa nodoms sāk materializēties, jo Radītāja mīlestība noņem visus šķēršļus tam, lai cilvēka nodoms var piepildīties saskaņā ar viņa dvēseles uzdevumu. Un lūk, savienojoties kopā nodomam, jaudīgai mīlestībai un dvēseles uzdevumam notiek garīgā alķīmija, kuras rezultātā dzimst jauna cilvēciskā būtne. Līdzīgam procesam parastajos apstākļos, kaut arī nodarbojoties ar garīgo praksi, būtu vajadzīgs daudz ilgāks laiks un piepūle. Tam, ko var sasniegt divu-triju svētceļojuma nedēļu laikā, parastajos apstākļos būtu vajadzīgi gadi.

Braucot uz Indiju šogad (2011) februārī man bija stiprs nodoms: lai manī veras vaļā un aktivizējās tās īpašības, kas man visvairāk tagad ir vajadzīgas, lai varu pašrealizēties un piepildīt savas dvēseles uzdevumus. Un es ne uzreiz esmu sapratis, kas ir tas, ko esmu ieguvis šajā braucienā. Bet tad, kad atbraucu mājās, reiz meditējot, sajūtu iekšējo mieru. Tik dziļu mieru un harmoniju, kādu vēl nekad neesmu izjutis. Un tad es sapratu, kas tas ir. Mani piepildīja prieks un pateicība Sai Babam un Ammai par šo brīnišķīgo dāvanu. Tas patiešām ir tas, ko es gribēju, bet prātam ir grūti, pat neiespējami iedomāties, ka šādas lietas pastāv. Lūk, tāpēc ir jābrauc svētceļojumos uz Indiju. Lai piedzīvotu garīgo alķīmiju un piedzimtu no jauna.”


Madara, 10 gadi

“Man patika lidot ar lidmašīnu. Ļoooti patika 4zvaigžņu viesnīca. Puttaparti man patika veikali un daršans. Daršana laikā sevī sajutu „ūdenskritumu”- ļoti stipras enerģijas. Manuprāt, tur bija savādāks gaiss. Vēlos vēl aizbraukt uz turieni.”

 

Linda:

“Man ar šo braucienu saistās ļoti siltas atmiņas. Vispār pat pa Latviju ceļoju nelabprāt, jo vislabāk jūtos savās mājās - savā mīlestības telpā. Tagad kā savu mīlestības telpu izjūtu arī Indiju un ļoti vēlos atkal turp aizbraukt. Jāsaka, tur man nebija laika un vēlmes īpaši domāt par to, kas notiek - es vienkārši to izdzīvoju, izbaudīju ar dziļu mieru sirdī. Indiešu ēdieni man bija par asu, bet ar prieku vēroju sieviešu košos tērpus, smaidīgos cilvēkus, sildījos spožajā saulē. Interesanti bija apskatīt indiešu kultūras pērles. Nedaudz satraucoša bija iepirkšanās, jo kaulēšanās man ne visai padodas. Bet pāri tam visam –dziļa Sai Babas klātbūtnes un svētības sajūta.”

 

Velta:

“Satraucošākais bija fakts, ka pirmo reizi braucu uz tik tālu zemi - Indiju. Pirms tam ar prieku klausījos to cilvēku stāstus, kas bija bijuši Indijā un tad ļoti pašai gribējās nokļūt tur, iepazīties ar Indijas kultūru.        

Indija ir kontrastu zeme. Mani pārsteidza pirmais rīts Deli lidostā ar to, ka uz ielas redzēja tikai vīriešus, kas devās uz darbu. Sākumā Indija pārsteidza ar savu nabadzību. Ļoti patīkami bija vērot šoferu iecietību vienam pret otru. Cilvēki ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi. Sarunās ar indietēm ašramā bieži man jautāja, no kurienes mēs esam un bija ļoti izbrīnīti, ka nākam no tik tālas zemes. Pārsteidza drošības sajūta, kas bija ašramā, arī vakara pastaigu laikā. Man bija tas lielais gods redzēt Sai Babu pavisam netālu. Man un manai ģimenei tas patiešām ir kaut kas īpašs, ka mēs trīs no mūsu ģimenes tikām uzaicinātas pie Sai Babas.

Tagad, dzīvojot mājās, joprojām domās ļoti bieži esmu Indijā, templī, redzu kā Sai Baba brauc lejā no savas mājas, savu lūgšanu laikā šeit mājās domās pārceļos atkal Sai Babas templī, mandirā, un jūtos tā, it kā es būtu tur un teiktu savu lūgšanu tur. Tagad es īpaši augstu novērtēju to lielo svētību, ko saņēmu, uzturoties Indijā.”


Gundega:

            “Vieni brauc uz Indiju atpūsties, citi dodas uz Indiju, jo austrumu zemju apceļošana pēdējā laikā kļuvusi par modes lietu, bet trešie uz Indiju dodas kā uz dvēseles mājām.

Mans braukšanas mērķis bija sakārtot savu galvu, jo sapratu, ka ir pienācis laiks to darīt, bet nojautu, ka būs vajadzīgi gadi, lai to paveiktu miesai un dvēselei tik ierastajā vidē, savā Latvijā. Kur visapkārt ir mani ozoli, mani mīļie, mans darbs, manas mīļās mājas. Ar sesto prātu jutu, ka Indijā man palīdzēs rast harmoniju daudz ātrāk nekā to varētu izdarīt Latvijā.

            Vēl janvārī (2009) nezināju, ka ir tāds Sai Baba. Viss notika ļoti ātri. Es tikai vienu vakaru vīram izteicu vēlēšanos braukt uz Indiju, un jau pēc nedēļas sēdēju lidmašīnā un tieši tajā, kurā Ritas grupa sāka ceļu pie Sai Babas.

            Grupā bijām 25. Bija acīmredzami, ka brauciena galapunkts visiem viens, bet ceļa mērķis katram savs. Kaut gan patiesībā visi vēlamies tikai vienu — mīlestību.

            Katram ir sava brauciena pieredze, man ir tikai savējā. Es trīs Indijā pavadīto nedēļu laikā uzvedos kā sūklis, kurš uztvēra visu, kas dzirdams, redzams, sajūtams. Ar domu — pēc tam jau redzēs, noderēs vai būs ārā metams. Jo nekad dzīvē neesmu ņēmusi visu, ko tā dod. Ja tā būtu rīkojusies, tad šobrīd būtu slima, kliba, resna, no narkotikām nomocīta vecene bez prāta.  Tāpēc jau ir dotas sajūtas, ir Dievs debesīs, kas palīdz atšķirt labo no nelabā. Vajadzīgo no nevajadzīgā. Ar prātu un zināšanām vien ir par maz.

            Tas, ko izjutu un izdzīvoju pie Sai Babas, deva vēl lielāku ticību saviem spēkiem. Es esmu nākusi uz zemes ne tikai tāpēc, lai izvēlētos kaut ko no tā, ko radījuši citi, bet, lai radītu pati. Es to gribu, es to varu, man tas patīk. Un to var ikviens, māca Sai Baba.

            Svarīgākais, ko sapratu — mēs paši zinām atbildes uz visiem jautājumiem, ir jāmācās ieklausīties sevī.

            Atgriežoties no Indijas, jutos kā pēc svarīga eksāmena, kurā esmu dabūjusi visaugstāko novērtējumu. Taču jau pēc mēneša sapratu, ka nākamajā eksāmenā uzdevumi būs grūtāki, savukārt gandarījums solās būt divtik liels. Atpakaļceļa nav.”

           

Mob. tel.: +371 29857838 E-mail: ritaivanova@kaizen.lv
Copyright © 2012  All rigts reserved. »